И. П.

NORAKSTS Lieta

Nr.C 31159707

 

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2009.gada 3.aprīlī

 

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
tiesnese                                         l.Zaļā

ar tiesas sēdes sekretāri   I.Danci

atklātā tiesas sēdē, piedaloties prasītājas I.P. pilnvarotajai personai K.V. un atbildētāju V. V. un F. V. pilnvarotajam pārstāvim V.Vasiljevam, izskatīja civillietu I. P. prasību pret F. V. un V. V. par izlikšanu no dzīvojamām telpām, un F. V. un V. V. pretprasību pret I. P. par īres attiecību atzīšanu un pienākuma uzlikšanu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu. Tiesa

konstatēja:

2007.gada 30.maijā Inga Pūpola cēlusi tiesā prasību pret F. V. un V. V., kurā lūdz izlikt atbildētājus no dzīvokļa Nr. x, Rīgā, Telts ielā x bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma Telts ielā x, Rīgā, kas sastāv no zemes gabala un uz tā atrodošās vienas 2-stāvu dzīvojamās ēkas un sešām saimniecības ēkām īpašniece. Prasītāja ieguva īpašumu pamatojoties uz 2005.gada 09.jūnijā noslēgto dāvinājuma līgumu, kas 2005.gada 22.augustā reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.xxxx.

2006.gada 3.oktobri prasītāja uz savu pieprasījumu saņēmusi LR IeM PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta izziņu par tām personām, kas viņai piederošajā nekustamo īpašumu deklarējušas savu dzīvesvietu. Izziņā norādīts, ka dzīvoklī Nr. x savu dzīves vietu deklarējuši F. V. un V. V., kuri ir atbildētāji lietā.

Ņemot vērā to, ka, slēdzot dāvinājuma līgumu, iepriekšējā īpašnieka pārstāvis nenodeva jebkādu informāciju par atbildētājiem un to statusu nekustamajā īpašumā, prasītāja 2006.gada 3.novembri nosūtīja atbildētājiem paziņojumus par savām īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kā ari lūdza atbildētājus sniegt viņai paskaidrojumu par dzīvojamo telpu aizņemšanas pamatu. Prasītāja lūdza atbildētājus atbrīvot dzīvojamās telpas, ja atbildētāji tās aizņem bez pamata.

Atbildētāji 2007.gada 19.janvāri nosūtīja prasītajai paziņojumu, kurā paskaidroja, ka dzīvojamās telpas aizņemtas pamatojoties uz 1964.gada 19.augusta noslēgto īres līgumu, kas bija noslēgts uz laiku līdz 1969.gada 19.augustam.

2007.gada 12.februārī prasītāja nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu, kurā lūdza sakarā ar īres līguma termiņa beigām atbrīvot dzīvokli.

Līdz pat prasības pieteikuma iesniegšanai tiesa dienai atbildētāji dzīvojamās telpas nav atbrīvojuši.

Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri”2. un 44.pantu.

2007.gada 29.jūnijā tiesā saņemti paskaidrojumi no atbildētājiem celtajā prasībā, kuros

viņi prasību neatzīst un paskaidro, ka 1959.gada 20. februāri F. V. bija piešķirta dzīvojama platība, viena istaba dzīvoklī Nr.x Telts ielā x, par ko bija noslēgts attiecīgs dzīvojamas telpas īres līgums uz termiņu līdz 1964.gadam. 1964.gada 19.augustā ar F. V. bija noslēgts kārtējais istabas dzīvokli Telts ielā x-x īres līgums ar termiņu uz pieciem gadiem. Kā liecina Valsts arhīva izziņa, 1969.uada 02.aprilī F. V. dzīvojamai platībai bija pievienota vēl viena istaba – 19.30 kv.m. platībā. Minēta dzīvoklī bija pierakstīti F. V., viņa sieva P. V., meita J. V., dēls V. V. un vedekla L.V.

Pēc 1964.gada 19.augusta īres līguma termiņa beigām jauns īres līgums nebija noslēgts, bet toreizējs dzīvojamās mājas īpašnieks un apsaimniekotais neizvirzīja prasību atbrīvot dzīvojamo telpu. F. V. ģimene turpināja lietot dzīvojamo telpu, kā ari kārtīgi apmaksāja komunālus pakalpojumus un veica citus maksājumus, saistītus ar dzīvojamas mājas uzturēšanu.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotā namīpašuma nodošanas- pieņemšanas akta, 1994.gada 19.maijā nekustamais īpašums, Telts ielā x, Rīgā bija nodots R. P. Starp R. P., kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja V. P., un F. V., bija noslēgta mutiska vienošanās par dzīvokļa nr. x Telts ielā x, Rīgā īri.

Kad dzīvojama māja Telts ielā x, Rīgas bija nodota R. P., dzīvojamas telpas, dzīvoklis Nr.x jau bija nodots lietojumā F. V. Kopš 1994.gada dzīvojamas mājas īpašniece nepieņēma no F. V. īres maksu, neizvirzot pretenzijas par dzīvojamas telpas atbrīvošanu.

2008.gada 31.janvāra tiesas sēdē atbildētāju pilnvarotais pārstāvis iesniedza pretprasību, kurā lūdz atzīt F. V. tiesības uz dzīvokli Nr.x, Telts ielā x, Rīgā, un uzlikt ar pienākumu atbildētājai I. P. noslēgt ar F. V. dzīvokļa Nr.x, Telts ielā, Rīgā īres līgumu uz nenoteiktu laiku.

Pretprasībā, atsaucoties uz faktiem, kas norādīti paskaidrojumos, norādīts, ka pēc īpašuma Rīgā, Telts ielā x nodošanas bijušajai īpašniecei R. P. mutiski tika paskaidrots, ka dzīvokļu īrnieki var dzīvot savos dzīvokļos un maksāt tikai zemes nodokli, kurš tiks iekasēts skaidrā naudā, neizrakstot nekādus dokumentus.

Patreizējā namīpašniece I.P. faktiski nesniedz īrniekiem nekādus apsaimniekošanas pakalpojumus, jo par elektrību un ūdeni īrnieki norēķinās patstāvīgi. Koplietošanas telpas un pagalmu uzkop ar saviem spēkiem un citus pakalpojumus nesaņem. Pat ūdens piegāde visai mājai ir noformēta nevis uz namīpašnieka vārda, bet uz vienu no dzīvokļu īrniekiem (tagad miris). Atbildētāji rakstiski lūdza prasītāju norādīt rekvizītus īres maksas pārskaitīšanai, bet viņu lūgums tika ignorēts.

Atbildētāji lūdz ņemt vērā, ka laikā, kad dzīvojama māja Telts ielā x, Rīgas tika nodota R. P., dzīvojamas telpas dzīvoklī Nr.x jau atradās F. V. lietojumā.

Pretprasība pamatota uz Civillikuma 1488.p., likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.p. un Pārējas noteikumu l.punktu.

2008.gada 14.martā atbildētāju pilnvarotā persona tiesā iesniegusi pretprasības papildinājumus, kuros lūdz tiesu atzīt, ka starp F. V. un I. P. pastāv īres attiecības sakarā ar dzīvokli Nr. x, Telts ielā x, Rīgā īri uz nenoteiktu laiku un uzlikt par pienākumu I.P. noslēgt ar F. V. dzīvojamās telpas īres līgumu uz nenoteiktu laiku.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja, bet pretprasību neatzina un lūdza noraidīt.

Pārstāvis norādīja, ka pēc 1964.gada 19.augusta īres līguma termiņa beigām ar atbildētājiem jauns īres līgums nav slēgts. Ari tad, kad īpašums nonāca R.P. īpašumā viņai ar atbildētājiem īres līgums netika noslēgts un īres maksājumi netika saņemti. Līdz ar to nav pamats secināt, ka starp atbildētājiem un R.P. būtu izveidojušās īres attiecības. Prasītāja I.P. īres maksājumus no atbildētājiem nav prasījusi un ari nav tādus saņēmusi.

Tiesas sēdē atbildētāju pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina un lūdza apmierināt pretprasību. Pārstāvis lūdza ņemt vērā, ka pēc īres līguma termiņa beigām 1964.gada 19.augustā ar atbildētāju F. V. tika noslēgts jauns īres līgums uz 5 gadiem. Pēc šī termiņa beigām atbildētāji turpināja dzīvot strīdus dzīvoklī un veikt īres un komunālos maksājumus, par ko liecina atbildētājiem izsniegta maksājumu kvīšu grāmatiņa. Visi maksājumi tika veikti līdz 1994.gada aprīlim. Pēc nekustamā īpašuma nodošanas R.P. no atbildētājiem maksājumi netika pieprasīti, kaut ari viņi bija gatavi tos veikt.

Noklausoties prasītājas un atbildētāju pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka I. P. prasība ir nepamatota un noraidāma, bet F. V. un V. V. pretprasība pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs F. V. ar saviem ģimenes locekļiem, to skaitā ar atbildētāju V. V. dzīvokļa Nr. x Rīgā, Telts ielā x istabā ar platību 16,50 kv.m. ievietojās pamatojoties uz 1959.gada 20.februāri noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu (1.1.43-45). Dzīvojamā telpa tika izīrēta uz laiku līdz 1964.gada 20.februārim.

Tiesas sēdē atbildētāju pilnvarotais pārstāvis uzrādīja 1964.gada 19.augustā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pamatojoties uz kuru dzīvojamā Telpa 16,5 kv.m. Telts ielā x, atbildētājam F.V. izīrēta uz laiku līdz 1969.gada 19.augustam.

1969.gada 20.martā, pamatojoties uz F. V. lūgumu Rīgas pilsētas Ļeņina rajona izpildu komiteja piešķīrusi atbildētājam dzīvoklī Nr. x papildus dzīvojamo telpu 19,30 kv.m. platībā, ko apstiprina Latvijas valsts arhīva izdotie dokumenti (1.1.48-52).

Kaut ari pēc 1964.gada 19.augusta īres līguma termiņa beigām jauns īres līgums ar atbildētāju F.V. nav slēgts, tiesai nav pamats apšaubīt, ka atbildētāji dzīvoklī Nr. x Rīgā, Telts ielā x turpināja dzīvot un veikt mājas valdītājam – namu pārvaldei Nr. xx īres un komunālos maksājumus.

Minēto apstiprina ari atbildētāja pilnvarotā pārstāvja tiesas sēdē iesniegtās dzīves vietas izziņas, kuras izsniegtas 1985.gada 13.maijā un 1991.gada 25.februāri. Izziņās norādīts, ka atbildētājiem izīrēts dzīvoklis Nr. x Rīgā, Telts ielā x, 35,6 kv.m. platībā.

Tiesas sēdē atbildētāju pilnvarotais pārstāvis uzrādīja ari dzīvokļu ekspluatācijas rajona Nr.xx izsniegto īres maksas un komunālo pakalpojumu aprēķinu grāmatiņu, no kuras redzams, ka atbildētāji no 1992.gada janvāra līdz 1994.gada maijam veikuši īres un komunālos maksājumus atbilstoši pievienotajam aprēķinam.

Ņemot vērā minētos faktus, tiesa atzīst, ka pēc 1964.gada 19.augustā noslēgtā īres līguma termiņa beigām, t.i. pēc 1969.gada 19.augusta, starp atbildētājiem un dzīvokļa Nr. x Rīgā, Telts ielā x izīrētāju – namu pārvaldi Nr. xx izveidojās īres tiesiskās attiecības, jo atbildētāji turpināja lietot dzīvojamo telpu un veikt īres un komunālos maksājumus, bet izīrētājs maksājumus pieprasīja, tos pieņēma un necēla iebildumus, ka atbildētāji turpina lietot dzīvojamo telpu.

Šādu viedokli izteicis ari R.K. savos komentāros likumam „Par dzīvojamo telpu īri”, norādot, ka gadījumos, kad īres attiecības izveidojušies un pastāv uz mutiskas vienošanās pamata bez rakstveida dokumenta noformēšanas, pastāv arī iespēja piemērot Civillikuma 1488.pantu. Tas nozīme, ka strīdus gadījumā tiesa var atzīt īres attiecību pastāvēšanu, ja konstatēti : Civillikuma 1488.pantā minētie apstākļi un nosacījumi, t.i. ja īres līguma saistības ir pildījuši abi līdzēji.

Izpildījums parasti izpaužas telpas nodošana īrniekam dzīvošanai (lietojuma vai turējuma), īres maksas maksāšanā un īres maksas pieņemšanā. To konstatējot, var uzskatīt, ka īres līgums pastāv un mutiskā vienošanās no seku viedokļa pielīdzināma līguma rakstveida formai. ( sk. „Par dzīvojamo telpu īri”. Likums ar komentāriem. Sast. R.K., Rīga, 2006,2 l.lpp.)

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā noteikts, ja dzīvojamā māja pāriet citas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Pamatojoties uz minēto likuma normu, tiesa atzīst, ka dzīvojamās telpas īres attiecības, kuras bija izveidojušās starp bijušo dzīvojamās telpas izīrētāju namu pārvaldi Nr.xx un atbildētājiem, bija saistošas gan R.P., kurai atjaunoja īpašuma tiesības, gan ir saistoši tagadējai mājas īpašniecei I.P.

Lietā nav strīds par to, ka pēc nekustamā īpašuma Rīgā, Telts ielā x atgriešanas tā bijušajai īpašniecei R. P. atbildētāji turpināja lietot dzīvokli Nr. x, bet īres maksājumus nav veikuši, jo tie no atbildētājiem netika prasīti. Ari pēc tam, kad nekustamais īpašums 2005.gada 22.augustā pārgāja prasītājas I. P. īpašumā, maksājumi nav veikti un tie no īpašnieces puses nav arī prasīti.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja nepamatoti cēlusi prasību, atsaucoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu un 44.pantu, kuros noteikts, ka vienīgais pamats lietot dzīvojamo telpu ir dzīvojamās telpas īres līgums. Personas, kas patvarīgi – bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas – aizņēmušas dzīvojamo telpu, izliek liesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Kā jau norādīts, prasītājai ir saistošas īres tiesiskās attiecības, kuras atbildētājiem izveidojušās ar bijušo mājas valdītāju, un līdz ar to nav pamats atzīt, ka atbildētāji strīdus dzīvoklī ievietojušies patvarīgi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu ari pretprasību daļā par pienākumu uzlikšanu prasītājai I.P. noslēgt ar atbildētāju F.V., dzīvojamās telpas īres līgumu. Savu viedokli tiesa pamato uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pantu, kurā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Dzīvojamās telpas īres līguma rakstveida forma ir nepieciešama, lai, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantam, noteiktu īres maksu un tās samaksas kārtību.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 8., 93., 97., 197.pantu, tiesa

nosprieda:

P. prasību pret F. V. un V. V. par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas noraidīt.

Atzīt, ka starp I. P., personas kods 211281-12056, un F. V., personas kods xxxxxx-xxxxx, pastāv īres tiesiskās attiecības uz dzīvokli Nr. x Rīgā, Telts ielā x.

Uzlikt par pienākumu I. P. noslēgt ar F. V. īres līgumu uz dzīvokli Nr. x Rīgā, Telts ielā x.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2009.gada 3.aprīļa Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijai sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

 

Tiesnese                                                        /paraksts/                                                               I.Zalā

NORAKSTS PAREIZS.

Tiesa 03.04.2009.