V.L.

NORAKSTS

Lieta Nr. C30431614 lietvedības

Nr.C 1496-15/9

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 22.janvārī

 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

ar sekretāri I.S.Sviķi

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu J. U. prasībā pret V. L. par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un

 konstatēja:

 2014.gada 8.maijā J. U. (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju V. L. (turpmāk – atbildētāja) par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasītājs prasībā norāda, ka prasītājs kā dzīvojamās mājas īpašnieks apsaimnieko dzīvojamo māju Indrānu ielā 18, Rīgā. Atbildētāja bez izīrētajā piekrišanas dzīvo dzīvoklī Nr.8, kas atrodas Indrānu ielā 18, Rīgā. Dzīvojamās telpas īres līgums starp atbildētāju un prasītāju nekad nav bijis noslēgts. Pēc prasītāja rīcībā esošās informācijas arī nav spēkā neviens īres līgums, kas bija noslēgts starp atbildētāju un iepriekšējiem dzīvokļa īpašniekiem. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā noteikto dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekiem ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. 2014.gada 5.martā atbildētājai prasītāja pārstāvis nosūtīja uzaicinājumu noslēgt īres līgumu ar piedāvājumu noslēgt Dzīvokļa īres līgumu. Minēto vēstuli atbildētāja saņēma 2014.gada 10.martā. Prasītājs izteica piedāvājumu noslēgt īres līgumu vai pretējā gadījumā atbildētājai līdz 2014.gada 7.aprīlim bija jāatbrīvo dzīvoklis. Atbildētāja nav atbildējusi par īres līguma slēgšanu, ne arī atbrīvojusi dzīvokli.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, 5.pantu, lūdzot izlikt atbildētāju ar visām mantām no dzīvojamās telpas Nr.8, kas atrodas Indrānu ielā 18, Rīgā, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 13.jūnijā atbildētāja iesniedza lietā rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnā apmērā. Norāda, ka dzīvo dzīvoklī Nr.8 pēc adreses Indaru ielā 18, Rīgā, jau ilgus gadus. 1998.gada 9.februārī bija parakstījusi Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.2 ar dzīvokļa īpašnieci Mirdzu Katrīnu Bertušu. Līgumā norādīts, ka tas tika noslēgts uz laiku līdz 2004.gada 31.janvārim, bet pagarināms pusēm rakstiski vienojoties. Mirdzas Katrīnas Bertušas sliktā veselības stāvokļa dēļ un turpmākas nāves dēļ rakstiska vienošanās par īres līguma pagarināšanu tā arī netika parakstīta. Neskatoties uz minēto, turpināja dzīvot norādītajā dzīvoklī, lietot komunālos pakalpojumus, apmaksāt īres maksu un maksu par komunāliem pakalpojumiem pēc piestādītiem rēķiniem. Arī jaunais īpašnieks -prasītājs turpināja piestādīt rēķinus par īri un komunāliem pakalpojumiem, kurus regulāri apmaksāja. Prasītājs saņemtos maksājumus pieņēma un atpakaļ nav pārskaitījis, turklāt līdz Šīm brīdim piestāda rēķinus, līdz ar to secina, ka starp atbildētāju un prasītāju faktiski pastāv īres attiecības, kuras atzīst abas puses. Pēc Civillikuma 1488.panta secināms, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv īres attiecības, par ko liecina abas puses faktiskas darbības – dzīvokļa izmantošana, komunālo pakalpojumu lietošana, rēķinu piestādīšana un apmaksa. Nesaskaņas starp pusēm radušās tā iemesla dēļ, ka prasītājs vēlas uzlikt atbildētājai par pienākumu maksāt īres maksu lielākā apmērā, nekā tika paredzēts pēdējā starp atbildētāju un iepriekšējo dzīvokļa īpašnieci parakstītajā īres līgumā, savukārt īres maksas palielināšanai nepiekrīt, jo uzskata tādu palielinājumu par nepamatotu un pārmērīgu. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1488.panta noteikumiem, lūdz noraidīt J. U. prasību.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un apstākļiem, papildus norādot, ka, lai gan atbildētāja norāda, ka pušu starpā pastāv īres tiesiskās attiecības, prasītāja ieskatā, tas tā nav. Prasītājs uzskata, ka atbildētāja vienkārši maksā par to, ko patērē. Pēc tam, kad konstatēja, ka nepastāv īres līgums, tika nosūtīta vēstule, kurā piedāvāja slēgt īres līgumu. Uz šo vēstuli nekāda atbilde netika saņemta. Līdz ar to, īpašnieks prezumēja, ka otra puse vispār nevēlas slēgt īres līgumu. Tas, ka līgums jāslēdz rakstveidā, tas noteikts likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 5.pantā, un ievērojot šos apstākļus tika iesniegta prasība par izlikšanu no dzīvojamās telpas, jo nav īres līgums. Attiecībā uz tiem līgumiem, kas minēti atbildētājas paskaidrojumā norāda, ka līgumā norādītā vienošanās nav noslēgta. Līdz ar to nav vienošanās un nav nekāda īres līguma, kas būtu spēkā. Līdz ar to, prasītāja piestādītie rēķini piestādīti par komunāliem pakalpojumiem un īri un tie ir samaksāti un tāpēc nav celta prasība par zaudējumu piedziņu.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasītāja prasību neatzina un uzturēja iesniegtos rakstveida paskaidrojumus, papildus norādot, ka ar rēķinu izrakstīšanu atbildētājai var uzskatīt, ka saskaņā ar Civillikumu starp pusēm ir faktiskās īres attiecības. Ja prasītājs uzskata, ka 1998.gada 9.februārī parakstītais Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.2 vairs nav spēkā, tad bija tiesības sniegt pieteikumu par Dzīvojamās telpas īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu, bet tāda prasība nav sniegta. Ir sniegta prasība par izlikšanu uz tā pamata, ka nav īres līguma, bet atbildētāja uzskata, ka ir pierādīts, ka starp pusēm ir nodibinātas īres attiecības, līdz ar to lūdz prasību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa uzklausījusi paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus, secina, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 1998.gada 9.februārī starp atbildētāju kā īrnieci un M. K. B. kā izīrētāju noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr.2, saskaņā ar kuru izīrētājs izīrēja īrniecei dzīvokli Nr.х, Indrānu ielā 18, Rīgā uz termiņu līdz 2004.gada 31 .janvārim (1.1.17-19).

Tāpat lietā nav strīda par to, ka atbildētāja arī pēc 2004.gada 31.janvāra bez pārtraukuma līdz par šim brīdim dzīvo minētajā dzīvoklī.

Lietā nav strīda un no Zemesgrāmatu apliecības kopijas izriet, ka izīrētāja Mirdza Katrīna Bertušs zaudējusi īpašuma tiesības savukārt prasītājs ieguvis īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli 2004.gada 19.augustā (1.1.7).

Lietā nav strīda un lietas materiālos esošie rēķini (1.1.22-26) apliecina, ka prasītājs ir piestādījis atbildētājai rēķinus ne tikai par saņemtajiem un izlietotajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet arī par īres maksu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm īres līgums nav noslēgts.

Civillikuma 1488.panta 1.punkts nosaka, ka, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.

Līdz ar to tiesa secina, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv faktiskās īres attiecības, ko apstiprina abu pušu faktiskās darbības, t.i. dzīvokļa lietošana, komunālo pakalpojumu saņemšana un izmantošana, rēķinu piestādīšana un apmaksa. Nepamatots ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētāja dzīvoklī dzīvo bez prasītāja piekrišanas, jo par pretējo liecina prasītāja faktiskās darbības, un tieši, rēķinu par dzīvokļa īres izrakstīšana un maksas pieņemšana.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnā apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204-1.panta,

tiesa

nosprieda:

noraidīt J. U. prasību pret Veltu Livčāni par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2015.gada 5.februāri.

Tiesnese                                              (paraksts)                                               A.Ignatjeva

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesnese

Rīgā, 2015.gada 5.februārī