Z.

NORAKSTS

Lieta Nr.C31145006 1450/06

 

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2006.gada 17.oktobrī

 Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:
tiesnese                                                                         S.Krūmiņa

ar tiesas sēdes sekretāri                                         I.Salu.

piedaloties prasītāju pilnvarotajam pārstāvim A.R. atbildētājas R.Z. pilnvarotajai pārstāvei N.Ž.,

Rīgā. Baložu ielā 14 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu M. K. un A. E. prasībā pret R. Z., D. Z. un D. Z. par izlikšanu no dzīvojamās telpas un

 konstatēja:

Nekustams īpašums Rīgā. Magoņu ielā x ir reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. xxxxxxxxxxxx. Saskaņā ar ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu 2001.gada 17.septembrf ir nostiprinātas L. L.. 2002.gada 10.oktobrī ir pārreģistrētas D. K., bet 2004.gada 23.augustā -M. K. un A. E. katram 1/2 domājamās daļas apmērā.

2006.gada 23.janvārī M.K. un A.E. cēluši tiesā prasību pret R. Z. D. Z. un D. Z. kurā lūguši izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas Rīgā. Magoņu ielā x-x bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāji dzīvo un ir deklarējuši dzīvesvietu nekustamā īpašuma dzīvoklī Nr.x. bet īres līgumu vai citu dokumentu, kas apliecinātu tiesības lietot minēto dzīvokli, uzrādīt nevar. Prasītāji uzskata, ka. tā kā atbildētāji nav prasītāju ģimenes locekļi, viņiem nav tiesiska pamata lietot strīdus dzīvojamo telpu, tāpēc no tās ir izliekami bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Tā kā dzīvoklis nepieciešams pašiem prasītājiem. 2005.gada 12.augustā R.Z. bet 2005.gada 20.decembrī arī D.Z. un Dz.Z. nosūtīti rakstveida piedāvājumi atbrīvot dzīvojamo telpu, bet tie ir atstāti bez ievērības. Prasība pamatota uz likuma ..Par dzīvojamo telpu īri 2.pantu, saskaņā ar kuru dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, kā arī likuma ..Par dzīvokļa īpašumu 7.. 18.pantu. Civillikuma 1036.. 1067.. 1068.pantu.

2006.gada 13.martā tiesā saņemts atbildētāju rakstveida paskaidrojums par prasības pieteikumu, kurā viņi prasību nav atzinuši. Paskaidrojumā norādīts, ka pušu starpā pastāv īres tiesiskās attiecības, kas nodibinājušās uz mutiskas vienošanās pamata ar dzīvojamās mājas bijušo īpašnieci L.L. Atbildētāji kopš 1983.gada ir maksājuši par dzīvojamās telpas īri un tajā sniegtajiem pakalpojumiem, dzīvojamās mājas īpašnieki savukārt maksājumus ir pieņēmuši, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu mutvārdos noslēgtajam darījumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveida īres līgumam. Ierakstiem par atbildētāju iemitināšanos un iemitināšanās tiesisko pamatu ir jābūt mājas grāmatā, kura ir prasītāju kā dzīvojamās mājas īpašnieku rīcībā.

Atbildētājas R.Z. pilnvarotā pārstāve N.Ž. tiesas sēdē prasību neatzina, savus iebildumus pamatojot ar rakstveida paskaidrojumā jau minētajiem apstākļiem. R.Z. strīdus dzīvojamā telpā iemitinājusies jau 1964.gadā pie sava vīra un dzīvokļa īrnieka Z. Z.. bet abu kopējie bēmi -D.Z. un Dz.Z. attiecīgi 1964. un 1988.gadā. Pēc laulības šķiršanas 1979.gadā Z.Z. pārcēlies uz citu dzīvesvietu, bet R.Z. uzsākusi kārtot visus ar dzīvokli saistītos maksājumus. Pēc tam. kad dzīvojamā māja pārgājusi prasītāju īpašumā, visas sarunas par dzīvojamās telpas turpmāko īri notikušas ar M.K. kurš apgalvojis, ka tieši viņa pārvaldībā ir dzīvojamās mājas 1.stāvs, kur atrodas strīdus dzīvoklis. īres un komunālos maksājumus pārskaitījusi uz M.K. kontu bankā, kuru viņš atbildētājai atsūtījis pa pastu.

Prasītāju pilnvarotais pārstāvis A.R. tiesas sēdē prasību uzturēja, to pamatojot ar prasības pieteikumā jau minētajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka mājas grāmata ir pazudusi un nav atrodama. Prasītāji ar mājas grāmatu nav iepazinušies, tāpēc nezina, vai tajā bija ieraksti par atbildētāju iemitināšanos un iemitināšanās tiesisko pamatu. M.K. bez līdzīpašnieka A.E. piekrišanas nebija tiesīgs izīrēt dzīvojamo telpu un nav to arī darījis. M.K.. iespējams, nosūtījis R.Z. savu bankas kontu, bet lietā nav pierādīts, ka konts norādīts tāpēc, lai uz to pārskaitītu īres maksu.

Atbildētāji D.Z. un Dz.Z. uz tiesas sēdi nav ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējuši. D.Z. un Dz.Z. par tiesas sēdi paziņots pienācīgi, nosūtot pavēstes ierakstītos sūtījumos uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī viņu deklarētās dzīvesvietas adrese. Tiesa secināja, ka atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies neattaisnojošu iemeslu dēļ un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes.

Tiesa, noklausījusies abu prasītāju un atbildētājas R.Z. pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu motīvu dēļ.

Kā izriet no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta 2004.gada 4.novembra izziņas, atbildētāji D. Z. Dz. Z. un R. Z. dzīvoklī Rīgā. Magoņu ielā x-x ir pierakstīti attiecīgi 1964., 1988. un 1993.gadā. vēlāk citu dzīvesvietu nav deklarējuši. Kā izriet no Personu reģistra. R.Z. D.Z. un Dz.Z. minētajā dzīvoklī iemitinājušies jau attiecīgi 1964.. 1964. un 1988.gadā.

Lietā esošā īres maksājumu grāmatiņa apliecina, ka nekustamā īpašuma Rīgā, Magoņu ielā x bijusī īpašniece L.L. laikā no 1983.gada līdz 2004.gada jūlijam pieņēmusi dzīvokļa Nr.x īres un komunālos maksājumus.

No Civillikuma 1488.panta 1.punkta izriet, ka gadījumā, kad likums darījumam prasa rakstisku formu un rakstisks akts nav sastādīts, bet darījumu abas puses izpildījušas, tad šādam darījumam ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu. ja tas būtu uzrakstīts.

Lietā nav ziņu, kāpēc L.L. pieņēmusi maksājumus arī laikā no 2002.gada 10.oktobra līdz 2004.gada jūlijam, kad viņa vairs nebija dzīvojamās mājas īpašniece. Tomēr dzīvesvietas deklarēšanas izziņa un ieraksti īres maksājumu grāmatiņā dod pamatu secinājumam, ka atbildētāji lietojuši apdzīvošanai strīdus dzīvojamo telpu un maksājuši īres un komunālos maksājumus, savukārt dzīvojamās mājas īpašniece L.L. maksājumus pieņēmusi. Tiesa secina, ka starp L.L., no vienas puses, un atbildētājiem, no otras puses, uz mutiskas vienošanās pamata pastāvēja dzīvojamās telpas Rīgā. Magoņu ielā x-x īres tiesiskās attiecības, un ka šim darījumam ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas tam būtu. ja tas būtu uzrakstīts.

Prasības pieteikumā norādītais Civillikuma 1036.pants nosaka, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Tāpat likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 7.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumus, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumu un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Likuma ,.Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā savukārt noteikts, ka gadījumā, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, tiesa secina, ka starp L.L. un atbildētājiem pastāvošās īres tiesiskās attiecības bija saistošas nekustamā īpašuma ieguvējiem – vispirms D.K. tad M.K. un A.E. Prasītājiem šis viņu īpašuma tiesības aprobežojums ir jārespektē un viņi atbildētājus ir tiesīgi izlikt no dzīvojamās telpas tikai likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Tiesa piekrīt, ka viens kopīpašnieks nav tiesīgs rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, ja nav noteikta kopīpašuma dalīta lietošana, jo tas izriet no Civillikuma 1068.panta pirmās daļas. Vienlaikus tiesa uzskata, ka faktam, ka M.K. viens pats bez A.E. piekrišanas vedis sarunas par īres tiesiskajām attiecībām un iekasējis īres maksu, šajā lietā par izlikšanu nav nozīmes, jo īres tiesiskās attiecības bija jau nodibinājušās laikā, kad dzīvojamās mājas īpašniece bija L.L.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 93.panta pirmo daļu. 96.panta piekto daļu. 97.. 193.pantu tiesa

nosprieda:

K. un A. E. prasību pret R. Z. D. Z. un Dz. Z. par izlikšanu no dzīvojamās telpas noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2006.gada 31.oktobrī.

Tiesnese                                                                                               S.Krūmiņa