zh.

NORAKSTS

Lieta Nr. C 33229509

CA- 1175/19

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2012.gada 7.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Milda Zelmene, tiesneši Žanete Žimante un Mārtiņš Sviķis ar sekretāru Kristapu Bolšingu

piedaloties prasītāju pārstāvim Vladimiram Vasiļjevam un atbildētāju pārstāvim Valdim Rozenbergam

Rīgā, Brīvības bulvāri 34, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu R. Ž. un R. Ž. prasībā pret B. L. un A. L. par braucamā ceļa servitūta nodibināšanu, sakarā ar R. Ž. un R. Ž. apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2011 .gada 19.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas rajona tiesas 2011.gada 19.maija spriedumu noraidīta R. Ž. un R. Ž. prasība pret B. L. un A. L. par ceļa servitūta nodibināšanu.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka saskaņā ar īpašuma tiesību nostiprinājumiem zemesgrāmatā prasītājam R. Ž. pieder nekustams „B”, ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx, bet prasītājam R. Ž. pieder blakus esošais nekustamais īpašums „S.” ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx. Savukārt atbildētājiem B. L. un A. L. vienādās daļās, t.i. katram 1/2 domājamā daļa, pieder saimniecība „E”, kas sastāv no četriem zemes gabaliem ar kadastra Nr. xxxx xxx xxxx, Nr. xxxx xxx xxxx, Nr. xxxx xxx xxxx un Nr. xxxx xxx xxxx.. Visi iepriekš minētie īpašumi atrodas Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, ir izvietoti viens otram blakus un tiem ir kopīgas robežas.

Norādot, ka saviem īpašumiem viņi var piekļūt tikai caur atbildētāju zemes gabalu, R. Ž. un R. Ž. cēluši prasību, lūdzot nodibināt ceļa servitūtu B. L. un A. L. piederošajā zemes gabalā „E” ar kadastra Nr. xxxx xxx xxxx, piešķirot prasītājiem tiesības uz piebraucamo ceļu, kā to paredz Civillikuma 1156.pants.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka no Siguldas zonālā arhīva izziņām, Valsts zemes dienesta kadastra informācijas un zemes robežu plāniem izriet, ka nekustamie īpašumi „B” un „S” izveidoti sadalot nekustamo īpašumu „Lāči” ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx, caur kuru gāja servitūta ceļš, kas nodrošināja piekļūšanu nekustamajiem īpašumiem „Saulcerites” un „Jaunlaci”, un arī pēdējam nodibināts ceļa Servituts.

2000.gadā no nekustamā īpašuma „L” atdalīti nekustamie īpašumi „S” un „R”, bet prasītājiem piederošie nekustamie īpašumi „B” un „S” to pašreizējas robežās izveidoti 2007.gada, sadalot divās daļas jau iepriekš atdalīto īpašumu „S”.

Tiesa spriedumā secinājusi, ka dabā jau pastāv ceļa servitūts, kas nodrošina piekļūšanu prasītāju īpašumiem no citas puses, t.i. caur sadalīto nekustamo īpašumu „L”. Tiesa norādījusi, ka ceļš, par kura esamību norāda atbildētāji, iezīmēts zemes robežu plānos un tiem ir nodibināti servitūti par labu citiem nekustamajiem īpašumiem. Robežpunktu koordinātes un eksplikācija apliecina, ka nekustamam īpašumam „E” ir reģistrēts ceļa servitūts par labu nekustamajam īpašumam „V”, taču minētais apstāklis tiesas ieskatā nedod pamatu apmierināt R. Ž. un R. Ž. prasību, jo nekustamajiem īpašumiem „E” un „V” ir vairāk nekā viena kopīga robeža, tādēļ ceļa servitūtu, kurš nodrošina piekļūšanu īpašumam „V.”, varētu noteikt arī citā vietā, pa citu trajektoriju. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka ceļa servitūta, kas nodibināts par labu nekustamam īpašumam „V”, nodibināšana arī par labu nekustamiem īpašumiem „B” un „S”, liegs atbildētājiem izmantot savas tiesības un noteikt jau esošo servitūtu citā vietā, jo īpašumiem „B” un „S” ar nekustamo īpašumu „E” ir tikai viena kopīga robeža, tādēļ ceļa servitūta pārcelšana uz citu vietu nebūs iespējama.

Tādejādi tiesa atzinusi, ka R. Ž. un R. Ž. prasība par ceļa servitūta nodibināšanu nekustamajā īpašumā „E” par labu nekustamiem īpašumiem „B” un „Si” ir nepamatota un noraidāma.

Prasītāju R. Ž. un R. Ž. pilnvarotais pārstāvis Vladimirs Vasiļjevs iesniedzis apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, norādot, ka pārsūdz to pilnā apjomā. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa pilnīgi nepamatoti ir atzinusi, ka prasītājiem piederošajiem īpašumiem „B” un „S”, kuri izveidoti sadalot nekustamo īpašumu „L”, dabā jau pastāv ceļa servitūts, kas nodrošina piekļūšanu prasītāju īpašumiem no citas puses, t.i. caur sadalīto nekustamo īpašumu „L”, taču šāds atzinums neatbilst lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. Kaut ari vēsturiski ceļa servitūts cauri nekustamam īpašumam „L” pastāvēja, taču, sadalot šo īpašumu, minētais servitūta ceļš līdz prasītājiem piederošajiem īpašumiem nesniedzas. Taču no lietas materiāliem redzams, ka uz prasītājiem piederošajiem zemes gabaliem var nokļūt pa atbildētājiem piederošajā zemes gabalā „E” esošo ceļu, kurš atrodas tieši pie īpašumu robežas un tas ir vienīgais dabā esošais ceļš, pa kuru var piebraukt pie prasītājiem piederošajiem īpašumiem. Neraugoties uz to, ka nekustamajā īpašumā „E” esošajam ceļam jau ir reģistrēts servitūts par labu zemes gabalam „V” un šis ceļš robežojas ar prasītājiem piederošajiem zemes gabaliem „B” un „S”, tiesa noraidīja prasību tikai tādēļ, ka tas liegtu atbildētājiem noteikt citu servitūta ceļa vietu attiecībā uz īpašumu „V”. Prasītāji šādu tiesas motīvu uzskata par pilnīgi nepamatotu, jo lietā nav nekādu pierādījumu, ka nekustamajā īpašumā „E” esošā servitūta ceļa pārvietošana uz citu vietu tiktu plānota un būtu nepieciešama. Norādot, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepamatots, jo neatbilst ne lietas apstākļiem, ne Civillikuma normām, apelācijas sūdzībā lūgts prasību apmierināt un Daugmales pagasta nekustamajā īpašumā „E” nodibināt ceļa servitūtu par labu prasītājiem piederošajiem nekustamiem īpašumiem „B” un „S”.

Atbildētāju B. L. un A. L. pilnvarotie pārstāvji V. R. un J. L. iesnieguši rakstveida paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību, norādot, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu. Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāji pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par objektīvu, argumentētu un pilnīgi pamatotu.

Tiesas sēdē R. Ž. un R. Ž. pilnvarotais pārstāvis Vladimirs Vasiļjevs prasību un apelācijas sūdzību uzturēja saskaņā ar tajās norādītajiem argumentiem. Prasītāju pārstāvis lūdza nodibināt braucamā ceļa servitūtu atbilstoši SIA „T” sertificēta mērnieka 2012.gada 24.augustā izgatavotajam ceļa servitūta projektam, kurā ir iezīmēts prasītāju zemei pieguļošais braucamais ceļš 4,5 m platumā, kas atrodas zemes gabalā „E” ar kadastra Nr. xxxx xxx xxxx. Prasītāju pārstāvis norādīja, ka saskaņā ar iesniegto servitūta projekta plānu prasītāju lietošanai šis ceļš būtu nepieciešams 17,94 m garumā.

Atbildētāju B. L. un A. L. pilnvarotais pārstāvis V. R. tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina un paskaidroja, ka, sadalot zemes gabalu „L.” un izveidojot zemes gabalus „B.” un „S.”, ceļu servitūti nav nodibināti, taču pirmās instances tiesa pareizi ir secinājusi, ka nodibināt servitūtu īpašumā „E.” nav pamata, līdz ar to pārstāvis lūdza prasību noraidīt.

Motīvu daļa

Novērtējusi pušu pārstāvju paskaidrojums kopā ar visiem lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma.

No Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumu izrakstiem redzams, ka prasītājam R. Ž. pieder nekustams īpašums „B”, prasītājam R. Ž – nekustamais īpašums „Si”, bet atbildētājiem B. L.i un A. L. (katram 1/2 domājamā daļa) – nekustamais īpašums „E”, kurā ietilpst četri zemes gabali.

Lietā nav strīda, ka prasītājiem piederošie nekustamie īpašumi atrodas viens otram blakus un tie robežojas ar atbildētāju nekustamajā īpašumā „E” ietilpstošo zemes gabalu ar kadastra Nr. xxxx xxx xxxx.

Civillikuma 1231.pants noteic, ka servitūtus nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu.

Nekustamo īpašumu „B.” un „S.” īpašnieki R. Ž. un R. Ž. cēluši prasību, lūdzot nodibināt ceļa servitūtu B. L. un A. L. piederošajā zemes gabalā „E” ar kadastra Nr. xxxx xxx xxxx, norādot, ka no saviem īpašumiem uz koplietošanas ceļu viņi var piekļūt tikai caur minēto atbildētāju zemes gabalu, kas robežojas ar prasītāju zemes gabaliem, turklāt šajā atbildētāju zemes gabalā jau ir servitūta ceļš, kas nodibināts par labu nekustamam īpašumu „V.”, taču atbildētāji liek prasītājiem šķēršļus šī ceļa izmantošanā.

Savukārt no atbildētāju paskaidrojumiem izriet, ka sadalot zemes gabalu „L”, no kā izveidojās arī prasītājiem piederošie zemes gabali „B.” un „S.”, ceļu servitūti nav nodibināti, taču īpašumā „R.”, kas no otras puses robežojas ar prasītāju zemes gabaliem, atrodas vēsturiskais servitūta ceļš, kuru prasītāji var izmantot piekļūšanai pie saviem īpašumiem, tādēļ ceļa servitūta nodibināšana īpašumā „E” nav nepieciešama.

No atbildētāju pirmās instances tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem pievienotās īpašumu, kuri izveidojušies sadalot nekustamo īpašumu „L”, izvietojuma shēmas redzams, ka vēsturiskais servitūta ceļš, uz kuru norāda atbildētāji, nepieguļ zemes gabala „R” robežai ar prasītāju īpašumiem, bet atrodas atstatu no tās (l.lp. 48).

Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija secina, ka uz atbildētāju paskaidrojumos norādītā vēsturiskā servitūta ceļa no prasītāju īpašumiem „B.” un „S.i” tieši nokļūt nevar, bet tam būtu nepieciešams ierīkot papildus pievadceļu, kas saistītos ar nekustamā īpašuma „R” apgrūtināšanu ar jaunu (papildus) servitūtu.

Tanī pat laikā lietā nav strīda par to, ka atbildētājiem piederošajā zemes gabalā, kas robežojas ar abu prasītāju īpašumiem, tieši gar kopējo robežu jau ir ceļš, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstīto atzīmi, ir servitūta ceļš par labu īpašumam „V”.

Atbilstoši Civillikuma 1139.pantam servitūta tiesība jāizlieto taisnprātīgi un pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.

Ņemot vērā minēto likuma normu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pēc iespējas saudzējot kaimiņu īpašuma tiesības, prasītājiem loģiski būtu lietot jau esošu un ar servitūtu jau apgrūtinātu ceļu, kas atrodas pie viņu īpašuma robežas, kā tas prasībā norādītajā variantā attiecībā uz atbildētājiem piederošo zemes gabalu „E”, jo nokļūšana uz šī ceļa un ceļa lietošana nevienai pusei nerada nekādus papildus apgrūtinājumus.

Tanī pat laikā tiesu kolēģija uzskata, ka atbildētāju ieteikums lietot vēsturisko servitūta ceļu, kas atrodas nekustamajā īpašumā „R”, neatbilst Civillikuma 1139.panta nosacījumam, jo šī ceļa lietošana no prasītāju puses būtu saistīta ar īpašuma „Rudbārži” papildus apgrūtināšanu, jo bez pievadceļa ierīkošanas, kas īpašumam „R” bez jau esošajiem radītu jaunu apgrūtinājumu, no prasītāju īpašumiem uz vēsturiskā servitūta ceļa nokļūt nav iespējams.

Turklāt starp pusēm nav strīda par to, ka no prasītāju īpašumiem uz koplietošanas ceļa, nešķērsojot citus īpašumus, nav iespējams nokļūt, ko apstiprina arī atbildētāju iesniegtā īpašumu, kuri izveidojušies sadalot nekustamo īpašumu „L”, izvietojuma shēma.

Saskaņā ar Civillikuma 1130.pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai zemes gabalam par labu.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1141.pantam, katra reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts otram par labu; pirmais ir saistītais jeb kalpojošais, otrais tiesīgais jeb valdošais.

Turklāt Civillikuma 1156.pants noteic, ka ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību: 1) uz kājceļu, 2) uz lopu ceļu, un 3) uz braucamo ceļu.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka R. Ž. un R. Ž. prasība ir apmierināma, nodibinot braucamā ceļa servitūtu nekustamā īpašuma „E” zemes gabalā ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx, kas atrodas Daugmales pagastā Ķekavas novadā, par labu prasītājiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem „S” un „B”.

Tā kā atbildētāji nav izteikuši nekādus argumentētus iebildumus pret prasītāju iesniegto SIA. „T” izgatavoto ceļa servitūta projektu, tiesu kolēģija uzskata, ka braucamā ceļa servitūts nodibināms atbilstoši šim projekta plānam, t.i. 106,78.metru garumā un 4,5 metru platumā.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, noraidot prasību, nav objektīvi izvērtējusi pušu argumentus un lietas materiālus, nepamatoti secinot, ka dabā esošs un jau ar servitūtu par labu īpašumam „V” apgrūtināts ceļš, kas piekļaujas prasītāju īpašumu robežām, nedod pamatu šo ceļa servitūtu nodibināt ari par labu prasītāju īpašumiem. Turklāt tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājums, ka piekļūšana saviem īpašumiem prasītājiem jāorganizē caur zemes gabalu „R”, neatbilst Civillikuma 1139.panta nosacījumiem, jo pati tiesa spriedumā ir atzinusi, ka tas saistītos ar pievadceļa ierīkošanu piekļūšanai pie vēsturiskā servitūta ceļa, kurš pie prasītāju īpašuma robežām nepienāk.

Civillietu tiesu kolēģija par pamatotu atzīst arī apelācijas sūdzības argumentu, ka lietā nav nekādu pierādījumu par iespējamo ceļa servitūta, kas nodibināts par labu īpašumam „V” pārvietošanu uz citu vietu, līdz ar to pirmās instances tiesai nebija nekāda pamata vērtēt šādu varbūtību un to spriedumā minēt kā prasības noraidīšanas iemeslu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Kā redzams no lietas materiālos esošiem maksājumu dokumentiem, ceļot prasību prasītāji samaksājuši valsts nodevu Ls 50 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5, tāpat iesniedzot apelācijas sūdzību samaksāta valsts nodeva Ls 50 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5, līdz ar to no atbildētājiem katra prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 55 apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.pantam no atbildētājiem valsts labā piedzenami ar lietas izskaušanu saistītie izdevumi, kurus nav apmaksājuši prasītāji, t.i. Ls 9,05 apmērā.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz piedziņām – desmit dienas no spriedui na spēkā stāšanās dienas.

Rezolunvā daļa

Pamatojoties uz Civillikuma 1130., 1141., 1139., 1156. un 1231.pantiem, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 39., 41., 93., 97., 204.1, 430., 432.-434.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Nekustamajā īpašumā ,,E” ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx ietilpstošajā zemes gabalā ar kadastra apzīmējumu xxxx xxx xxxx, kas atrodas Daugmales pagastā Ķekavas novadā, nodibināt braucamā ceļa servitūtu 106,78 metra garumā un 4,5 metru platumā par labu nekustamajam īpašumam „S” ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx, un par labu nekustamajam īpašumam „B” ar kadastra Nr.xxxx xxx xxxx, atbilstoši SIA „T” 2012.gada 24.augustā izgatavotajam ceļa servitūta projektam.

Piedzīt no A. L., personas kods xxxxxx-xxxxx, un B. L., personas kods xxxxxx-xxxxx, solidāri R. Ž., personas kods xxxxxx-xxxxx, labā tiesas izdevumus Ls 55 (piecdesmit piecu latu) apmērā un R. Ž., personas kods xxxxxx-xxxxx, labā tiesas izdevumus Ls 55 (piecdesmit piecu latu) apmērā, kā arī valsts labā Ls 9,05 (deviņus latus un 05 santīmus) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz piedziņām – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka dokumenti, kas apliecina sprieduma labprātīgu izpildi, iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

M.Zelmene Ž.Zimante