MA.

NORAKSTS

Lieta Nr. C30192008

Nr.CA-3496-12/22

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2012.gada 15.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā : priekšsēdētāja I.Bērziņa

tiesneši Dz.Zvaigznekalna-Zagare un U.Danga ar tiesas sēdes sekretāri K.Šumeiko

piedaloties apelācijas sūdzības iesniedzējas I.M. pārstāvim V.Vasiljevam

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu I. M. prasībā pret T. D. par zaudējumu piedziņu sakarā ar I. M. iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 13.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja I. M. 2008.gada 13.februārī iesniegusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret T. D. par zaudējumu Ls 4167,91 piedziņu, norādot, ka I. M. uz privātā īpašuma pamata pieder dzīvoklis Nr.xx, Purvciema ielā 24, Rīgā.

Prasībā norādīts, ka dzīvokļa Nr.xz, Purvciema ielā 24, Rīgā īpašniece ir atbildētāja T. D. 2007.gada 20.augustā atbildētājas dzīvoklī plīsusi ūdens padeves caurule, kā rezultātā ticis nopludināts prasītājas dzīvoklis. Par notikušo 2007.gada 22.augustā DzīKS „P” sastādījis aktu par apliešanu, kurā konstatēts, ka dzīvoklī Nr.xz, Purvciema ielā 24, Rīgā virtuvē plīsusi elastīgā caurule. Aktā norādīts, ka aplieti virtuves griesti, virtuves sienas, virtuves grīda, virtuves mēbeles, halles grīda. Akta papildinājumā, kas sastādīts 2007.gada 23.augustā DzīKS „P” norādījis, ka dzīvokļa apliešanas rezultātā bojātas arī virtuves mēbeles.

Saskaņā ar SIA „K” slēdzienu prasītājas dzīvokļa remonta izmaksas sastāda Ls 2192,91, savukārt saskaņā ar SIA „D z” tāmi jaunas virtuves garnitūras iegāde sastāda Ls 1975,-. Tādejādi prasītājai nodarītie kopējie zaudējumi sastāda Ls 4167,91.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1775., 1778., 1779.pantiem.

Atbildētāja T. D. iesniegusi tiesā paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst.

Norāda, ka prasībā nav minēts, kādā apmērā appludināšanas rezultātā ir sabojāta prasītājas manta, kā arī prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par to, kāds ir nodarīto zaudējumu objektīvs novērtējums dzīvokļa appludināšanas fakta konstatēšanas brīdī. Prasītājas iesniegtā SIA „K” sagatavotā remontdarbu tāme atbildētājas ieskatā nevar kalpot kā objektīvs pierādījums tam, kāds ir bijis prasītājas dzīvoklim nodarīto zaudējumu apjoms appludināšanas brīdī. Līdz ar to ir jākonstatē dzīvokļa faktiskais stāvoklis uz 2007.gada 20.augustu.

Papildus norāda, ka atbilstoši Civillikuma 1792.panta nosacījumiem, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no likumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pat par sevi bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā. Lietā nav iesniegti pierādījumi, cik lielā mērā virtuves iekārta tika sabojāta, kāda bija šīs iekārtas vērtība un par kādu summu samazinājās virtuves iekārtas vērtība dzīvokļa appludināšanas rezultātā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 13.oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji, no T. D. par labu I.M. piedzīti zaudējumi Ls 331,- un tiesāšanās izdevumi Ls 51,70, t.i. kopā Ls 383,15.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2007.gada 22.augustā DzīKS „Ps” sastādījis aktu par apliešanu, kurā konstatēts, ka dzīvoklī Nr.xz, Purvciema ielā 24, Rīgā virtuvē plīsusi elastīgā caurule. No AAS “B” īpašuma apdrošināšanas atlīdzību daļas eksperta V.S. 2007.gada 30.augustā sastādītā apskates protokola izriet, ka prasītājas dzīvokļa virtuvē bojāti iekārtie griesti – apdares dēlīši, sienu dekoratīvais krāsojums, sienas flīzes 1,5 m2   un grīdas flīzes 11 m2 . Aktā norādītais bojājumu apjoms atbilst DzīKS „P” 2007.gada 22.augustā aktā Nr.82 konstatētajiem bojājumiem un to apjomam.

Pirmās instances tiesas ieskatā eksperta atzinums pierāda bojājumu apmēru prasītājas dzīvoklī pēc tā saliešanas. Savukārt prasītājas iesniegtā SIA „K” sagatavotā tāme Nr. 1 pirmās instances tiesas ieskatā neatspoguļo saliešanas rezultātā nodarīto zaudējumu novēršanas izmaksas, bet gan visas virtuves remonta izmaksas. Atbilstoši AAS „B” īpašuma apdrošināšanas atlīdzības daļas eksperta V.S. sagatavotai dzīvokļa kosmētiskā remonta tāmei kopējie zaudējumi prasītājai sastāda Ls 444,82, no kuriem AAS „B” prasītājai atlīdzinājusi Ls 113,45. Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka aprēķināto zaudējumu apmēru prasītāja nav apstrīdējusi, līdz ar to zaudējumu apmēram nav iebildusi. Ņemot vērā, ka iepriekš minētajā eksperta atzinumā nav konstatēts virtuves iekārtas bojājums, kā arī tas nav konstatēts DzīKS „P” aktā Nr.xx pirmās instances tiesas ieskatā apliešanas rezultātā virtuves iekārtas bojājuma apmērs lietā nav pierādīts. Savukārt no tiesai iesniegtās SIA „D z” sastādītās tāmes izriet, ka jaunas virtuves iekārtas izgatavošana izmaksā Ls 1975,-, bet tā neapliecina apliešanas rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Papildinājumos, kuri veikti 2007.gada 23.augustā, konstatēts virtuves mēbeļu bojājums, nenorādot ne tā apmēru, ne skaitu, tādejādi nav iespējams secināt, ka virtuves garnitūras nomaiņas nepieciešamība saistīta ar noliešanu, nevis tā veikta citu iemeslu dēļ.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa secinājusi, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētājas vainas dēļ prasītājai nodarīti zaudējumi Ls 444,82 apmērā, no kuriem apdrošināšanas sabiedrība atlīdzinājusi Ls 113,45, tos regresa kārtībā piedzenot no atbildētājas, līdz ar to neatlīdzinātā zaudējumu daļa prasītājai sastāda Ls 331,37, kas piedzenama par labu prasītājai.

Par minēto spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja I. M. pārsūdzot spriedumu prasības noraidītajā daļā, t.i. par Ls 3836,46 piedziņu.

Apelatore norāda, ka pirmās instances tiesa nav pilnībā izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, proti, DzīKS “P” sastādītajā apliešanas aktā ir minēts “virtuves mēbeles garnitūrs”, no kura nepārprotami izriet virtuves garnitūras apliešanas fakts.

Papildus norāda, ka saskaņā ar AAS “S L” 2007.gada 19.septembrī sastādīto zaudējumu noregulēšanas protokolu dzīvokļa Nr.76, kas atrodas stāvu zemāk par prasītājas un divus stāvus zemāk par atbildētājas dzīvokli, īpašniecei sakarā ar dzīvokļa noliešanu izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība Ls 877,97. Ņemot vērā, ka tieši prasītājas dzīvoklis saņēmis” “pamattriecienu”, kā arī ņemot vērā SIA “K” slēdzienu apelatores ieskatā ir pamats apšaubīt AAS “B” sastādītās tāmes objektivitāti.

Atbildētāja T. D. iesniegusi rakstveida paskaidrojumus norādot, ka prasību pārsūdzētajā daļā neatzīst. Norāda, ka prasītāja nelūdz piedzīt zaudējumus – mantas samazinājumu zaudējumu nodarīšanas brīdī, bet gan savus izdevumus visas virtuves remontam, kā arī jaunai virtuves iekārtai. Savukārt apelācijas sūdzībai pievienotais AAS “S L” zaudējumu noregulēšanas protokols netika iesniegts pirmās instances tiesai, kā arī tas neattiecas uz izskatāmo lietu jo norāda uz trešai personai nodarītajiem zaudējumiem.

 Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 8.decembra spriedumu prasība noraidīta. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka prasītāja nav pierādījusi citas virtuves remonta izmaksas kā vien tās, kas tika apmierinātas ar pirmās instances tiesas spriedumu, pārējā daļā netika iesniegti pierādījumi par remonta izmaksām, kas būtu vērtējami tā zaudējumi.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 9.maija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 8.decembra spriedums atcelts daļā, ar kuru noradīta prasība par zaudējumu piedziņu sakarā ar virtuves iekārtas apliešanu, un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts.

Spriedumā norādīts, ka no apelācijas instances tiesas motīviem nav skaidrs, vai tās norāde, ka lietā nav pierādījumu virtuves mēbeļu iekārtas pirkumam, ir jāiztulko kā atzinums, ka virtuves iekārtas esamības fakts, par kuru tiek prasīta zaudējumu atlīdzība, vispār nav pierādīts vai nav pierādīts tikai nodarīto zaudējumu apmērs.

Papildus norādīts, ka ja tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts virtuves mēbeļu iekārtas iegādes fakts, tai atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai par to bija jāpaziņo prasītājas pārstāvim un nepieciešamības gadījumā jānosaka termiņš pierādījumu iesniegšanai. Senāts rāda, ka par īpašuma iegādes un piederības pierādījumu var būt ne vien čeki un kvītis. Šādu faktu var pierādīt arī ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Līdzīgi tiesai bija jārīkojas situācijā, ja tā, neapstrīdot pašu virtuves mēbeļu esamības faktu, uzskatīja, ka nav pierādījumu nodarīto zaudējumu faktam vai to apmēram.

 Apelācijas sūdzības iesniedzējas I.M. pārstāvis Vladimirs Vasiļjevs tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību uzturēja daļā par zaudējumu Ls 1975,- apmērā piedziņu, t.i. lūdza piedzīt sabojātās virtuves iekārtas vērtību.

Atbildētāja T. D. un viņas pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Moors uz tiesas sēdi nav ieradušies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ierakstītā sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti, ko apliecina ieraksts lietas uzziņas lapā un pavēstu uzziņa no Tiesu informatīvās sistēmas. Atbildētāja un viņas pārstāvis par savas neierašanās attaisnojošiem iemesliem tiesai ziņas nav snieguši, tiesā nav saņemti atbildētājas vai viņas pārstāvja lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Civillietu tiesu kolēģija, noklausoties apelācijas sūdzības iesniedzējas I.M. pārstāvja V.Vasiļjeva viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.pantu un 156.panta pirmo daļu, atzīst atbildētājas T.D. un viņas pārstāvja zvērināta advokāta J.Moora neierašanos par neattaisnojošu un uzskata, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas T.D. un viņas pārstāvja zvērināta advokāta J.Moora klātbūtnes tiesas sēdē.

 Motīvu daļa

 Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties apelācijas sūdzības iesniedzējas un prasītājas I.M. pārstāvja V.Vasiļjeva paskaidrojumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma apelācijas instancē uzturētajā apmērā, t.i. Ls 1975,- apmērā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 13.oktobra spriedums prasības apmierinātajā daļā, t.i. zaudējumu Ls 331,- un tiesāšanās izdevumu Ls 51,70 piedziņu, nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 8.decembra spriedums daļā. ar kuru noraidīta prasība daļā par zaudējumu Ls 1861,46 piedziņu ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 9.maija spriedumu atstāts negrozīts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībās.

Līdz ar to konstatējams, ka šobrīd apelācijas instances tiesā pastāv strīds par zaudēju piedziņu sakarā ar virtuves iekārtas apliešanu, t.i. par Ls 1975,- piedziņu.

Pirmās instances tiesa, noraidot prasību šajā daļā, uzskatījusi, ka lietā nav iesniegti pietiekoši pierādījumi zaudējumiem sakarā ar virtuves garnitūras noliešanu. AAS „B” eksperts apsekošanas protokolā nav konstatējis virtuves garnitūras bojājumu apliešanas rezultātā. Arī dzīvokļa apsekošanas aktā Nr.xx, kuru 2007.gada 22.augustā sastādījis DzīKS „P” virtuves mēbeļu apliešana nav konstatēta. Apsekošanas akta papildinājumos, kuri datēti ar 2007.gada 23.augustu, konstatēts virtuves mēbeļu bojājums, nenorādot apmēru, tādējādi pirmās instances tiesas ieskatā nav iespējams secināt, ka virtuves garnitūras nomaiņas nepieciešam saistīta ar noliešanu, nevis tā veikta citu iemeslu dēļ.

Lietā nav strīds par to, ka 2007.gada 20.augustā T. D. piederošajā dzīvoklī Nr.xz, Purvciema ielā 24, Rīgā plīsa elastīgā caurule, kura savieno stāvvadu ar virtuves aukstā ūdens krānu, kā rezultātā tika appludināts zemāk esošais dzīvoklis Nr.xx, Purvciema ielā 24, Rīgā.

2007.gada 22.augustā DzīKS „P” sastādījis aktu Nr.82, kurā norādīts, ka prasīti I. M. dzīvoklī aplieti virtuves griesti, sienas, grīda, bet hallē aplieta grīda (1.1. 8)

Savukārt no 2007.gada 23.augusta DzīKS „P” sastādītā papildinājuma Nr.1 2007.gada 22.augusta aktam Nr.82 izriet, ka prasītājas I. M. dzīvokļa apliešanas rezultātā tika bojātas arī virtuves mēbeles, proti, virtuves mēbeles garnitūra (1.1. 9).

Saskaņā ar Civillikuma 1792.pantu – ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati par sevi bijusi prettiesiska, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā.

Lietā esošā SIA „L” 2010.gada 19.oktobra izziņa apliecina faktu, ka prasītāja I. M. 2006.gadā ieguvusi virtuves garnitūru Ls 1975 vērtībā, kura uzstādīta viņai piederošajā dzīvoklī Nr.xx, Purvciema ielā 24, Rīgā (1.1. 81).

Savukārt ar SIA „L” 2008.gada 1.oktobra aktu Nr.01/10 par virtuves iekārtas stāvokli, kas sastādīts prasītājai piederošajā dzīvoklī, konstatēts tāds virtuves iekārtas mēbeļu materiāla bojājums, kas sakarā ar tā ilgstošo applūšanu nav labojams (1.1. 72 ).

Attiecīgi ar 2007.gada 28.augusta līgumu, kas noslēgts starp SIA „D z” un 1. M. (1.1. 11), mēbeļu specifikāciju (1.1. 12) un apmaksas kvītīm ( 1.1. 13-14) pierādīts, ka prasītāja sabojāto virtuves mēbeļu vietā SIA „Dizaina zona:’ pasūtījusi jaunu virtuves iekārtu Ls 1975,- vērtībā un šis pasūtījums ticis izpildīts, pieņemts un apmaksāts.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atbilstoši Civillikuma 1786.pantam uzskata par pierādītu, ka virtuves iekārtas iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav bijusi iespējama, savukārt jaunas virtuves iekārtas izgatavošana izmaksājusi Ls 1975,-. Tādejādi secināms, ka prasītājai sakarā ar virtuves iekārtas apliešanu nodarīti zaudējumi aplietās virtuves vērtībā, kura sakrīt ar jaunas virtuves iekārtas uzstādīšanai nepieciešamo summu.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi Ls 1975,- apmērā.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa noraidot prasību daļā par zaudējumu piedziņu sakarā ar virtuves iekārtas apliešanu nav pietiekami izvērtējusi visus augstāknorādītos apstākļus, kas novedis pie nepareizu secinājumu izdarīšanas.

 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi Ls 261,57 apmērā, kas sastāv no valsts nodevas proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram Ls 174,38 apmērā un valsts nodevas par apelācija sūdzības iesniegšanu proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram Ls 87,19 apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās dajas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības„L P” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi apelācijas instancē sastāda Ls 4,36, kuri piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432., 433.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda :

Prasību apmierināt.

Piedzīt T. D. personas kods xxxxxx-xxxxx par labu I. M. personas kods xxxxxx-xxxxx zaudējumus Ls 1975,- (vienu tūkstoti deviņus simtus septiņdesmit piecus latus 00 santīmus) un tiesas izdevumus Ls 261,57 (divi simti sešdesmit vienu latu 57 santīmus), t.i. kopā Ls 2236,57 (divi tūkstoši divi simti trīsdesmit sešus latus 57 santīmus).

Piedzīt no T. D. personas kods xxxxxx-xxxxx par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,36 ( četrus latus un 36 santīmus).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, pierādījumus par sprieduma labprātīgu izpildi izsniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2012.gada 5.novembrī.